Griķi
Griķi (Fagopyrum esculentum) ir viena no tā saucamajām pseido-labībām, pieder faktiski pie rabarberu dzimtas augiem. Griķa auglis – trejšķautņu riekstiņi ir ar dažādu nokrāsu, no gaiši pelēka līdz tumši brūnam un melnam. Sēklu sedz čaulas, kuras no kopējā riekstiņa svara sastāda ap 20%. Pēdējā laikā griķi atkal ir nonākuši uzmanības centrā mainīgo ēšanas paradumu dēļ, un tagad tos uzskata par ārkārtīgi vērtīgu funkcionālu pārtiku. Griķu produkti ir īpaši interesanti cilvēkiem, kuri cieš no celiakijas un lipekļa nepanesības. Griķi ir viens no vissvarīgākajiem bezglutēna izejvielu avotiem, un tāpēc ir rūpīgi jāplāno audzēšanas metodes, lai novērstu glutēna saturošu graudu nokļūšanu ražā. Griķi ir populārs zaļmēslojuma augs, bet griķu ziedu nektārs ir iecienīts bišu barības avots.
Griķu vērtības
Griķi ir ne vien vērtīgi, bet arī garšīgi putraimi. Tos uzskata par vienu no labākajiem diētiskajiem produktiem. Griķiem ir lieliskas uzturvērtības īpašības, jo tie satur būtiskas aminoskābes, kuras mūsu organisms nespēj sintezēt. Salīdzinājumā ar citiem putraimiem, griķos ir mazāk ogļhidrātu, daudz aminoskābju (alanīns, arginīns, cistīna, asparagīnskābe, glutamīnskābe, glicīns, izoleicīns, fenilalanīns, lizīns, metionīns, valīns, treonīns, prolīns un tirozīns), taču galvenais – griķi ir bagātīgs dzelzs avots. Griķi un to milti ir ļoti piemēroti uzturā cilvēkiem, kas cieš no celiakijas, jo nesatur glutēnu jeb lipekli. No griķu miltiem tiek gatavoti makaroni, maize un citi konditorejas izstrādājumi. Griķi ir bioloģisks stimulators, jo satur organismam nepieciešamās olbaltumvielas, ogļhidrātus, vitamīnus un mikroelementus. Spēcina organismu un stimulē asinsradi. Griķi nostiprina kapilārus un detoksificē aknas, tie ir īpaši vērtīgi zarnu traktam, veicina žultsakmeņu profilaksi, tiem piemīt holesterīnu pazeminošas īpašības, tie palīdz, ja ir osteoartrīts.
Griķi satur lielu daudzumu vitamīnu, A vitamīns, B1, B2, B3, B5, B6 vitamīns un J vitamīns, P vitamīns, rutīnu un mikroelementus, no minerālvielām kalciju, fosforu, jodu, sāli un dzelzi. Griķu sēklās ir identificēti šādi flavonoīdi: rutīns, orientīns, viteksīns, kvercetīns, izoviteksīns, isoorientīns, kaempferols-3-rutinosīds un katechīns.
Griķus var lietot kā piedevu ēdieniem, kā sastāvdaļu sautējumiem, sacepumiem, desertiem utt. Griķi labi sader ar pienu, dārzeņiem. Pirms vārīšanas, maisot uz pannas var apgrauzdēt, lai iegūtu bagātīgāku garšu. Griķi pirms vārīšanas ir jānomazgā. Vēlams vairākkārt mazgāt aukstā ūdenī, līdz ūdens ir dzidrs. Pēc izžāvēšanas graudus grauzdē pāris minūtes, un pēc tam tos vāra sālsūdenī ne mazāk kā 20 minūtes.
Mūsu pieredze bioloģisko griķu audzēšanā
Biotops : Vieglas, smilšainas, mēreni mitras augsnes. Piemērotas arī vietas ar zemu pH līmeni. Smagas māla augsnes, kā arī augsnes ar augstu kaļķa saturu nav piemērotas griķu audzēšanai.
Augseka : Optimālie priekšaugi būtu graudaugi, rušināmās kultūras. Mazāk vēlamie priekšaugi pākšaugi, āboliņš, kuri atstāj augsnē augstu piesaistītā slāpekļa daudzumu. Tas veicinās lielāku lapu masu izveidi, ilgāku ziedēšanu, kas aizkavē ražas novākšanu. Ar lielisku nezāļu noēnošanu un augsnes uzlabošanu griķi rada labu priekšauga efektu. Tā kā griķi ir pašpietiekami, var arī sēt atkārtotos sējumos, neradot ražas samazinājumu.
Sēšana : Ļoti jutīgi pret salnām, pirmie bojājumi notiek jau pie nulles grādiem. Tā kā augšanas sezona ir tikai ap 100 līdz 130 dienas (atkarībā no sējas temiņa), sēt ieteicams tikai pēc salnu perioda – no maija vidus līdz jūnija vidum. Optimālā augsnes temperatūra ir vairāk kā 8 grādi . Izsēja no 60 līdz 80 kg / ha, tas ir 150-200 dīgstošas sēklas uz m2 , sēšanas dziļums no 3 līdz 4 centimetriem ar graudu sējmašīnu.
Nezāļu kontrole : Ļoti ātra augu attīstība, sirds formas lapas ātri pārklāj augsni, kas mazina nezāļu konkurences riskus. Mehāniskā nezāļu kontrole lielākoties nav nepieciešama.
Augu attīstība: Pie labvēlīgiem apstākļiem griķa sēkla sāk dīgt pēc 5-6 dienām, pēc aptuveni 30-40 dienām sākas ziedēšana. Griķu ziedēšana ilgst no 30-50 dienām. Sēklu veidošanās tāpat, kā ziedēšana ir izteikti izstiepta. Ziedēšana, tāpat, kā sēklu veidošanās sākas no augu apakšas uz augšu un tas process ilgst līdz pat ražas novākšanai. Līdz ar to rupjākās sēklas veidojas augu apakšējos līmeņos.
Slimības, kaitēkļi : Šobrīd slimības un kaitēkļi ir reti sastopamas. Tomēr nevajadzētu par zemu novērtēt meža dzīvnieku radītos postījumus.
Kulšana : Nevienmērīga nogatavošanās, kas apgrūtina ražas novākšanu. Sējot maija vidū, novākt ražu varēs aptuveni septembra beigās. Jānovāc, kad 70–80 procenti sēklu ir nogatavojušās. Kavēties ar novākšanu, nozīmē būtiski samazināt ražu.
Kaltēšana : pamatā griķu sēkla tiek novāktas ar augstu mitruma saturu, tāpēc nepieciešama saudzīga kaltēšana 30- 40 grādos līdz sēkla sasniedz 12 līdz 14 procentiem mitruma.
Raža : Stipri svārstīga, aptuveni no 0,5-2,5 t / ha. Ražas galvenokārt var palielināt ar intensīvu apputeksnēšanu.(Līdz pat 30 %) Tāpēc ir ieteicama sadarbība ar biškopjiem. Ieteicams uz katru griķu sējuma ha pievest 3-4 bišu saimes.
