Ķimenes
Ķimenes (Carum carvi L.) augļi jeb sēklas satur 3-6 % ēterisko eļļu. Ķimenes ir divgadīgs, ziedošs augs un tiek kultivēts aromātisko īpašību dēļ. Ķimeņu sēklas plaši tiek izmantotas kā ārstnieciskie lidzekļi, garšvielas un arī kosmetaloģijā. Latvijā audzētās ķimenes satur līdz pat trīs reizēm vairāk aromātiskās eļļas (karvons un limonēns) nekā valstīs, kuras atrodas vairāk uz dienvidiem. Sēklas ir nedaudz ieliektas, 3-6 mm garas, gaiši brūnas ar gaišākām svītrām un, nedaudz paberzējot, rada ļoti spēcīgu smaržu.
Mūsu pieredze bioloģisko ķimeņu audzēšanā
Biotops
Siltumu mazprasīgs divgadīgs augs, labi aug viegla granulometriskā sastāva ar trūdvielām bagātās augsnēs, kas ir pietiekoši nodrošinātas ar mitrumu. Skābās augsnēs ķimenes aug sliktāk, kūdras augsnēs nesēt, optimālais pH līmenis ir no 6,0 līdz 6,5.
Auguseka
Labākie priekšaugi ir rušināmās kultūras, graudaugi. Ķimenes nedrīkst sēt atkārtotos sējumos, pēc pākšaugiem un pēc eļļas augiem (stublāju puve). Vēlamais periods starp ķimeņu sēšanu vienā laukā ir ne biežāk kā 5 gadi. Tā kā ķimenes tiek kultas agri, viņas ir labi priekšaugi ziemāju kultūrām, starpkultūrām.
Sēšana
Ķimeņu bioloģiskā īpatnība ir ilgstoša sēklu uzdīgšana. Pirmie dīgsti parādās pēc 2-3 nedēļām, pirmās īstās lapas pēc sadīgšanas parādās tikai pēc divām nedēļām. Sēj apriļa beigās, maija sākumā.Veģetācijas sākumā ķimeņu attīstība ir ļoti lēna. Izsēja ir 15-20 kg/ha, sēšanas dziļums atkarībā no augsnes mitruma un sastrādāšanas kvalitātes ir 1 līdz 3 centimetriem. Sēj rindsējā ar graudu sējmašīnu, ieteicams augsni pēc sējas pievelt. Ja tomēr sausuma ietekmē sējums neizdodas, var pārsēt līdz pat jūnija beigām, mēginot sagaidīt optimālos mitruma apstākļus.
Nezāļu kontrole
Jāsēj augsnēs, kuras nav piesārņotas ar daudzgadīgām nezālēm. Jāizmanto no nezālēm tīru sēklu, tīrība ir 99,5% un tīrākas. Labus rezultātus nezāļu apkarošanā var sasniegt, tās vairākkārt appļaujot virs pamatkultūras sējas gadā.
Augu attīstība
Ķimenēm ir burkānam līdzīga, spēcīga sakņu sistēma, kas sasniedz 30 cm, kas ir ļoti nozīmīgi sausuma periodos. Pirms ziemošanas ķimeņu saknēm jābūt 5–7 mm resnām, tās nodrošinās bagātāku ziedēšanu. Ķimenēm pirmajā gadā veidojas pamatlapu rozete, bet otrajā veidojas zaroti stiebri ar sēklām. Ziedēšana sākas jūnija sākumā un ilgst 3-4 nedēļas. Ķimenes ir svešapputes augs, bet arī pietiekoši labs nektāraugs (~50 kg/ha), ražas paaugstināšanai vajag pie 1 ha lauka pievest 2-3 bišu saimes.
Slimības, kaitēkļi
Postošākās slimības ir miltrasa, fomoze, bakterioze, burkānu melnā puve, kas bojā ķimenes sakni. Pie kaitēkļiem, kas apdraud ķimenes, ir pieskaitāmas ķimeņu kodes (Depressaria daucella), ķimeņu gredzenveida ērces (atkārtotos sējumos), burkānu lapu blusiņas, blaktis. Nav ieteicams sēt pēc daudzgadīgām pļavām un papuvēm, lai izvairītos no drātstārpu postījumiem. Tomēr nevajadzētu par zemu novērtēt arī meža dzīvnieku, īpaši mežacūku radītos postījumus.
Kulšana
Kaltēt var gan aukstā, gan karstā gaisa kaltēs, bet ne vairāk kā 40 grādos, lai būtu mazāki ēterisko vielu zudumi. Svarīgi ir tūlīt pēc novākšanas uzsākt kaltēšanu vai ventilēšanu, lai apstājās raugu un mikrorganismu augšana. Glabāšanas mitrums nedrīkst pārsniegt 10-11%. Raža: Raža no 0,5-1,5 t/ha. Mērķim būtu jābūt 1 t/ha.
Kaltēšana
Ražas novākšana sākas, kad 70-90 % sēklas ir sasniegušas gatavību, jeb pamatmasa ieguvusi brūnu krāsu, tās parasti ir nākošā gada jūlija beigas, augusta sākums. Visam laukam ir jābūt sarkanbrūnam, nedrīkst būt zaļgani laukumi. Izmanto labības kombainus, piemērojot rapša kulšanas iestatījumus. Ražas novākšana jāplāno no rīta, kamēr masa ir valgana. Ja novākšana tiek kavēta kaut 3-5 dienas, tas noved pie būtiskiem ražas zudumiem .
